Number
stringlengths 5
8
| Sanskrit
stringlengths 25
771
| Transliteration
stringlengths 29
863
|
|---|---|---|
1.10.20
|
अन्योन्यमासीत् संजल्प उत्तमश्लोकचेतसाम् ।कौरवेन्द्रपुरस्त्रीणां सर्वश्रुतिमनोहरः ॥ २० ॥
|
anyonyamāsīt saṃjalpa uttamaślokacetasām|kauravendrapurastrīṇāṃ sarvaśrutimanoharaḥ|| 20 ||
|
1.10.21
|
स वै किलायं पुरुषः पुरातनो ।य एक आसीदविशेष आत्मनि ।अग्रे गुणेभ्यो जगदात्मनीश्वरे ।निमीलितात्मन्निशि सुप्तशक्तिषु ॥ २१ ॥
|
sa vai kilāyaṃ puruṣaḥ purātano|ya eka āsīdaviśeṣa ātmani|agre guṇebhyo jagadātmanīśvare|nimīlitātmanniśi suptaśaktiṣu|| 21 ||
|
1.10.22
|
स एव भूयो निजवीर्यचोदितां ।स्वजीवमायां प्रकृतिं सिसृक्षतीम् ।अनामरूपात्मनि रूपनामनी ।विधित्समानोऽनुससार शास्त्रकृत् ॥ २२ ॥
|
sa eva bhūyo nijavīryacoditāṃ|svajīvamāyāṃ prakṛtiṃ sisṛkṣatīm|anāmarūpātmani rūpanāmanī|vidhitsamāno'nusasāra śāstrakṛt|| 22 ||
|
1.10.23
|
स वा अयं यत्पदमत्र सूरयो ।जितेन्द्रिया निर्जितमातरिश्वनः ।पश्यन्ति भक्ति उत्कलितामलात्मना ।नन्वेष सत्त्वं परिमार्ष्टुमर्हति ॥ २३ ॥
|
sa vā ayaṃ yatpadamatra sūrayo|jitendriyā nirjitamātariśvanaḥ|paśyanti bhakti utkalitāmalātmanā|nanveṣa sattvaṃ parimārṣṭumarhati|| 23 ||
|
1.10.24
|
स वा अयं सख्यनुगीत सत्कथो ।वेदेषु गुह्येषु च गुह्यवादिभिः ।य एक ईशो जगदात्मलीलया ।सृजत्यवत्यत्ति न तत्र सज्जते ॥ २४ ॥
|
sa vā ayaṃ sakhyanugīta satkatho|vedeṣu guhyeṣu ca guhyavādibhiḥ|ya eka īśo jagadātmalīlayā|sṛjatyavatyatti na tatra sajjate|| 24 ||
|
1.10.25
|
यदा ह्यधर्मेण तमोधियो नृपा ।जीवन्ति तत्रैष हि सत्त्वतः किल ।धत्ते भगं सत्यमृतं दयां यशो ।भवाय रूपाणि दधत् युगे युगे ॥ २५ ॥
|
yadā hyadharmeṇa tamodhiyo nṛpā|jīvanti tatraiṣa hi sattvataḥ kila|dhatte bhagaṃ satyamṛtaṃ dayāṃ yaśo|bhavāya rūpāṇi dadhat yuge yuge|| 25 ||
|
1.10.26
|
अहो अलं श्लाघ्यतमं यदोः कुलं ।अहो अलं पुण्यतमं मधोर्वनम् ।यदेष पुंसां ऋषभः श्रियः पतिः ।स्वजन्मना चङ्क्रमणेन चाञ्चति ॥ २६ ॥
|
aho alaṃ ślāghyatamaṃ yadoḥ kulaṃ|aho alaṃ puṇyatamaṃ madhorvanam|yadeṣa puṃsāṃ ṛṣabhaḥ śriyaḥ patiḥ|svajanmanā caṅkramaṇena cāñcati|| 26 ||
|
1.10.27
|
अहो बत स्वर्यशसः तिरस्करी ।कुशस्थली पुण्ययशस्करी भुवः ।पश्यन्ति नित्यं यदनुग्रहेषितं ।स्मितावलोकं स्वपतिं स्म यत्प्रजाः ॥ २७ ॥
|
aho bata svaryaśasaḥ tiraskarī|kuśasthalī puṇyayaśaskarī bhuvaḥ|paśyanti nityaṃ yadanugraheṣitaṃ|smitāvalokaṃ svapatiṃ sma yatprajāḥ|| 27 ||
|
1.10.28
|
नूनं व्रतस्नानहुतादिनेश्वरः ।समर्चितो ह्यस्य गृहीतपाणिभिः ।पिबंति याः सख्यधरामृतं मुहुः ।व्रजस्त्रियः सम्मुमुहुः यदाशयाः ॥ २८ ॥
|
nūnaṃ vratasnānahutādineśvaraḥ|samarcito hyasya gṛhītapāṇibhiḥ|pibaṃti yāḥ sakhyadharāmṛtaṃ muhuḥ|vrajastriyaḥ sammumuhuḥ yadāśayāḥ|| 28 ||
|
1.10.29
|
या वीर्यशुल्केन हृताः स्वयंवरे ।प्रमथ्य चैद्यः प्रमुखान्हि शुष्मिणः ।प्रद्युम्न साम्बाम्ब सुतादयोऽपरा ।याः चाहृता भौमवधे सहस्रशः ॥ २९ ॥
|
yā vīryaśulkena hṛtāḥ svayaṃvare|pramathya caidyaḥ pramukhānhi śuṣmiṇaḥ|pradyumna sāmbāmba sutādayo'parā|yāḥ cāhṛtā bhaumavadhe sahasraśaḥ|| 29 ||
|
1.10.30
|
एताः परं स्त्रीत्वमपास्तपेशलं ।निरस्तशौचं बत साधु कुर्वते ।यासां गृहात् पुष्करलोचनः पतिः ।न जातु अपैत्याहृतिभिः हृदि स्पृशन् ॥ ३० ॥
|
etāḥ paraṃ strītvamapāstapeśalaṃ|nirastaśaucaṃ bata sādhu kurvate|yāsāṃ gṛhāt puṣkaralocanaḥ patiḥ|na jātu apaityāhṛtibhiḥ hṛdi spṛśan|| 30 ||
|
1.10.31
|
एवंविधा गदन्तीनां स गिरः पुरयोषिताम् ।निरीक्षणेन अभिनन्दन् सस्मितेन ययौ हरिः ॥ ३१ ॥
|
evaṃvidhā gadantīnāṃ sa giraḥ purayoṣitām|nirīkṣaṇena abhinandan sasmitena yayau hariḥ|| 31 ||
|
1.10.32
|
अजातशत्रुः पृतनां गोपीथाय मधुद्विषः ।परेभ्यः शङ्कितः स्नेहात् प्रायुङ्क्त चतुरङ्गिणीम् ॥ ३२ ॥
|
ajātaśatruḥ pṛtanāṃ gopīthāya madhudviṣaḥ|parebhyaḥ śaṅkitaḥ snehāt prāyuṅkta caturaṅgiṇīm|| 32 ||
|
1.10.33
|
अथ दूरागतान् शौरिः कौरवान् विरहातुरान् ।सन्निवर्त्य दृढं स्निग्धान् प्रायात्स्वनगरीं प्रियैः ॥ ३३ ॥
|
atha dūrāgatān śauriḥ kauravān virahāturān|sannivartya dṛḍhaṃ snigdhān prāyātsvanagarīṃ priyaiḥ|| 33 ||
|
1.10.34
|
कुरुजाङ्गलपाञ्चालान् शूरसेनान् सयामुनान् ।ब्रह्मावर्तं कुरुक्षेत्रं मत्स्यान् सारस्वतानथ ॥ ३४ ॥
|
kurujāṅgalapāñcālān śūrasenān sayāmunān|brahmāvartaṃ kurukṣetraṃ matsyān sārasvatānatha|| 34 ||
|
1.10.35
|
मरुधन्वमतिक्रम्य सौवीराभीरयोः परान् ।आनर्तान् भार्गवोपागात् श्रान्तवाहो मनाग्विभुः ॥ ३५ ॥
|
marudhanvamatikramya sauvīrābhīrayoḥ parān|ānartān bhārgavopāgāt śrāntavāho manāgvibhuḥ|| 35 ||
|
1.10.36
|
तत्र तत्र ह तत्रत्यैः हरिः प्रत्युद्यतार्हणः ।सायं भेजे दिशं पश्चात् गविष्ठो गां गतस्तदा ॥ ३६ ॥
|
tatra tatra ha tatratyaiḥ hariḥ pratyudyatārhaṇaḥ|sāyaṃ bheje diśaṃ paścāt gaviṣṭho gāṃ gatastadā|| 36 ||
|
1.10.10
|
इति श्रीमद्भागवते महापुराणे पारमहंस्यां संहितायां ।प्रथमस्कन्धे श्रीकृष्णद्वारकागमनं नाम दशमोऽध्यायः ॥ १० ॥
|
iti śrīmadbhāgavate mahāpurāṇe pāramahaṃsyāṃ saṃhitāyāṃ|prathamaskandhe śrīkṛṣṇadvārakāgamanaṃ nāma daśamo'dhyāyaḥ|| 10 ||
|
1.11.1
|
सूत उवाच ।आनर्तान् स उपव्रज्य स्वृद्धाञ्जनपदान् स्वकान् ।दध्मौ दरवरं तेषां विषादं शमयन्निव ॥ १ ॥
|
sūta uvāca|ānartān sa upavrajya svṛddhāñjanapadān svakān|dadhmau daravaraṃ teṣāṃ viṣādaṃ śamayanniva|| 1 ||
|
1.11.2
|
स उच्चकाशे धवलोदरो दरोऽपि ।उरुक्रमस्य अधरशोण शोणिमा ।दाध्मायमानः करकञ्जसम्पुटे ।यथाब्जखण्डे कलहंस उत्स्वनः ॥ २ ॥
|
sa uccakāśe dhavalodaro daro'pi|urukramasya adharaśoṇa śoṇimā|dādhmāyamānaḥ karakañjasampuṭe|yathābjakhaṇḍe kalahaṃsa utsvanaḥ|| 2 ||
|
1.11.3
|
तमुपश्रुत्य निनदं जगद्भयभयावहम् ।प्रत्युद्ययुः प्रजाः सर्वा भर्तृदर्शनलालसाः ॥ ३ ॥
|
tamupaśrutya ninadaṃ jagadbhayabhayāvaham|pratyudyayuḥ prajāḥ sarvā bhartṛdarśanalālasāḥ|| 3 ||
|
1.11.4
|
तत्रोपनीतबलयो रवेर्दीपमिवादृताः ।आत्मारामं पूर्णकामं निजलाभेन नित्यदा ॥ ४ ॥
|
tatropanītabalayo raverdīpamivādṛtāḥ|ātmārāmaṃ pūrṇakāmaṃ nijalābhena nityadā|| 4 ||
|
1.11.5
|
प्रीत्युत्फुल्लमुखाः प्रोचुः हर्षगद्गदया गिरा ।पितरं सर्वसुहृदं अवितारं इवार्भकाः ॥ ५ ॥
|
prītyutphullamukhāḥ procuḥ harṣagadgadayā girā|pitaraṃ sarvasuhṛdaṃ avitāraṃ ivārbhakāḥ|| 5 ||
|
1.11.6
|
नताः स्म ते नाथ सदाङ्घ्रिपङ्कजं ।विरिञ्चवैरिञ्च्य सुरेन्द्र वन्दितम् ।परायणं क्षेममिहेच्छतां परं ।न यत्र कालः प्रभवेत्परः प्रभुः ॥ ६ ॥
|
natāḥ sma te nātha sadāṅghripaṅkajaṃ|viriñcavairiñcya surendra vanditam|parāyaṇaṃ kṣemamihecchatāṃ paraṃ|na yatra kālaḥ prabhavetparaḥ prabhuḥ|| 6 ||
|
1.11.7
|
भवाय नस्त्वं भव विश्वभावन ।त्वमेव माताथ सुहृत्पतिः पिता ।त्वं सद्गुरुर्नः परमं च दैवतं ।यस्यानुवृत्त्या कृतिनो बभूविम ॥ ७ ॥
|
bhavāya nastvaṃ bhava viśvabhāvana|tvameva mātātha suhṛtpatiḥ pitā|tvaṃ sadgururnaḥ paramaṃ ca daivataṃ|yasyānuvṛttyā kṛtino babhūvima|| 7 ||
|
1.11.8
|
अहो सनाथा भवता स्म यद्वयं ।त्रैविष्टपानामपि दूरदर्शनम् ।प्रेमस्मित स्निग्ध निरीक्षणाननं ।पश्येम रूपं तव सर्वसौभगम् ॥ ८ ॥
|
aho sanāthā bhavatā sma yadvayaṃ|traiviṣṭapānāmapi dūradarśanam|premasmita snigdha nirīkṣaṇānanaṃ|paśyema rūpaṃ tava sarvasaubhagam|| 8 ||
|
1.11.9
|
यर्ह्यम्बुजाक्षापससार भो भवान् ।कुरून् मधून् वाथ सुहृद् दिदृक्षया ।तत्राब्दकोटिप्रतिमः क्षणो भवेद् ।रविं विनाक्ष्णोरिव नस्तवाच्युत ॥ ९ ॥
|
yarhyambujākṣāpasasāra bho bhavān|kurūn madhūn vātha suhṛd didṛkṣayā|tatrābdakoṭipratimaḥ kṣaṇo bhaved|raviṃ vinākṣṇoriva nastavācyuta|| 9 ||
|
1.11.10
|
इति चोदीरिता वाचः प्रजानां भक्तवत्सलः ।शृण्वानोऽनुग्रहं दृष्ट्या वितन्वन् प्राविशत्पुरम् ॥ १० ॥
|
iti codīritā vācaḥ prajānāṃ bhaktavatsalaḥ|śṛṇvāno'nugrahaṃ dṛṣṭyā vitanvan prāviśatpuram|| 10 ||
|
1.11.11
|
मधुभोजदशार्हार्ह कुकुरान्धक वृष्णिभिः ।आत्मतुल्य बलैर्गुप्तां नागैर्भोगवतीमिव ॥ ११ ॥
|
madhubhojadaśārhārha kukurāndhaka vṛṣṇibhiḥ|ātmatulya balairguptāṃ nāgairbhogavatīmiva|| 11 ||
|
1.11.12
|
सर्वर्तु सर्वविभव पुण्यवृक्षलताश्रमैः ।उद्यानोपवनारामैः वृत पद्माकर श्रियम् ॥ १२ ॥
|
sarvartu sarvavibhava puṇyavṛkṣalatāśramaiḥ|udyānopavanārāmaiḥ vṛta padmākara śriyam|| 12 ||
|
1.11.13
|
गोपुरद्वारमार्गेषु कृतकौतुक तोरणाम् ।चित्रध्वजपताकाग्रैः अन्तः प्रतिहतातपाम् ॥ १३ ॥
|
gopuradvāramārgeṣu kṛtakautuka toraṇām|citradhvajapatākāgraiḥ antaḥ pratihatātapām|| 13 ||
|
1.11.14
|
सम्मार्जित महामार्ग रथ्यापणक चत्वराम् ।सिक्तां गन्धजलैरुप्तां फलपुष्पाक्षताङ्कुरैः ॥ १४ ॥
|
sammārjita mahāmārga rathyāpaṇaka catvarām|siktāṃ gandhajalairuptāṃ phalapuṣpākṣatāṅkuraiḥ|| 14 ||
|
1.11.15
|
द्वारि द्वारि गृहाणां च दध्यक्षत फलेक्षुभिः ।अलङ्कृतां पूर्णकुम्भैः बलिभिः धूपदीपकैः ॥ १५ ॥
|
dvāri dvāri gṛhāṇāṃ ca dadhyakṣata phalekṣubhiḥ|alaṅkṛtāṃ pūrṇakumbhaiḥ balibhiḥ dhūpadīpakaiḥ|| 15 ||
|
1.11.16
|
निशम्य प्रेष्ठमायान्तं वसुदेवो महामनाः ।अक्रूरश्चोग्रसेनश्च रामश्चाद्भुतविक्रमः ॥ १६ ॥
|
niśamya preṣṭhamāyāntaṃ vasudevo mahāmanāḥ|akrūraścograsenaśca rāmaścādbhutavikramaḥ|| 16 ||
|
1.11.17
|
प्रद्युम्नः चारुदेष्णश्च साम्बो जाम्बवतीसुतः ।प्रहर्षवेग उच्छशित शयनासन भोजनाः ॥ १७ ॥
|
pradyumnaḥ cārudeṣṇaśca sāmbo jāmbavatīsutaḥ|praharṣavega ucchaśita śayanāsana bhojanāḥ|| 17 ||
|
1.11.18
|
वारणेन्द्रं पुरस्कृत्य ब्राह्मणैः ससुमङ्गलैः ।शङ्खतूर्य निनादेन ब्रह्मघोषेण चादृताः ।प्रत्युज्जग्मू रथैर्हृष्टाः प्रणयागत साध्वसाः ॥ १८ ॥
|
vāraṇendraṃ puraskṛtya brāhmaṇaiḥ sasumaṅgalaiḥ|śaṅkhatūrya ninādena brahmaghoṣeṇa cādṛtāḥ|pratyujjagmū rathairhṛṣṭāḥ praṇayāgata sādhvasāḥ|| 18 ||
|
1.11.19
|
वारमुख्याश्च शतशो यानैः तत् दर्शनोत्सुकाः ।लसत्कुण्डल निर्भात कपोल वदनश्रियः ॥ १९ ॥
|
vāramukhyāśca śataśo yānaiḥ tat darśanotsukāḥ|lasatkuṇḍala nirbhāta kapola vadanaśriyaḥ|| 19 ||
|
1.11.20
|
नटनर्तकगन्धर्वाः सूत मागध वन्दिनः ।गायन्ति चोत्तमश्लोक चरितानि अद्भुतानि च ॥ २० ॥
|
naṭanartakagandharvāḥ sūta māgadha vandinaḥ|gāyanti cottamaśloka caritāni adbhutāni ca|| 20 ||
|
1.11.21
|
भगवान् तत्र बन्धूनां पौराणां अनुवर्तिनाम् ।यथाविधि उपसङ्गम्य सर्वेषां मानमादधे ॥ २१ ॥
|
bhagavān tatra bandhūnāṃ paurāṇāṃ anuvartinām|yathāvidhi upasaṅgamya sarveṣāṃ mānamādadhe|| 21 ||
|
1.11.22
|
प्रह्वाभिवादन आश्लेष करस्पर्श स्मितेक्षणैः ।आश्वास्य चाश्वपाकेभ्यो वरैश्च अभिमतैर्विभुः ॥ २२ ॥
|
prahvābhivādana āśleṣa karasparśa smitekṣaṇaiḥ|āśvāsya cāśvapākebhyo varaiśca abhimatairvibhuḥ|| 22 ||
|
1.11.23
|
स्वयं च गुरुभिर्विप्रैः सदारैः स्थविरैरपि ।आशीर्भिः युज्यमानोऽन्यैः वन्दिभिश्चाविशत् पुरम् ॥ २३ ॥
|
svayaṃ ca gurubhirvipraiḥ sadāraiḥ sthavirairapi|āśīrbhiḥ yujyamāno'nyaiḥ vandibhiścāviśat puram|| 23 ||
|
1.11.24
|
राजमार्गं गते कृष्णे द्वारकायाः कुलस्त्रियः ।हर्म्याण्यारुरुहुर्विप्र तदीक्षण महोत्सवाः ॥ २४ ॥
|
rājamārgaṃ gate kṛṣṇe dvārakāyāḥ kulastriyaḥ|harmyāṇyāruruhurvipra tadīkṣaṇa mahotsavāḥ|| 24 ||
|
1.11.25
|
नित्यं निरीक्षमाणानां यदपि द्वारकौकसाम् ।न वितृप्यन्ति हि दृशः श्रियो धामाङ्गमच्युतम् ॥ २५ ॥
|
nityaṃ nirīkṣamāṇānāṃ yadapi dvārakaukasām|na vitṛpyanti hi dṛśaḥ śriyo dhāmāṅgamacyutam|| 25 ||
|
1.11.26
|
श्रियो निवासो यस्योरः पानपात्रं मुखं दृशाम् ।बाहवो लोकपालानां सारङ्गाणां पदाम्बुजम् ॥ २६ ॥
|
śriyo nivāso yasyoraḥ pānapātraṃ mukhaṃ dṛśām|bāhavo lokapālānāṃ sāraṅgāṇāṃ padāmbujam|| 26 ||
|
1.11.27
|
सितातपत्रव्यजनैः उपस्कृतः ।नवर्षैः अभिवर्षितः पथि ।पिशङ्गवासा वनमालया बभौ ।यथार्कोडुप चाप वैद्युतैः ॥ २७ ॥
|
sitātapatravyajanaiḥ upaskṛtaḥ|navarṣaiḥ abhivarṣitaḥ pathi|piśaṅgavāsā vanamālayā babhau|yathārkoḍupa cāpa vaidyutaiḥ|| 27 ||
|
1.11.28
|
प्रविष्टस्तु गृहं पित्रोः परिष्वक्तः स्वमातृभिः ।ववन्दे शिरसा सप्त देवकीप्रमुखा मुदा ॥ २८ ॥
|
praviṣṭastu gṛhaṃ pitroḥ pariṣvaktaḥ svamātṛbhiḥ|vavande śirasā sapta devakīpramukhā mudā|| 28 ||
|
1.11.29
|
ताः पुत्रमङ्कं आरोप्य स्नेहस्नुत पयोधराः ।हर्षविह्वलितात्मानः सिषिचुः नेत्रजैर्जलैः ॥ २९ ॥
|
tāḥ putramaṅkaṃ āropya snehasnuta payodharāḥ|harṣavihvalitātmānaḥ siṣicuḥ netrajairjalaiḥ|| 29 ||
|
1.11.30
|
अथाविशत् स्वभवनं सर्वकाममनुत्तमम् ।प्रासादा यत्र पत्नीनां सहस्राणि च षोडश ॥ ३० ॥
|
athāviśat svabhavanaṃ sarvakāmamanuttamam|prāsādā yatra patnīnāṃ sahasrāṇi ca ṣoḍaśa|| 30 ||
|
1.11.31
|
पत्न्यः पतिं प्रोष्य गृहानुपागतं ।क्य सञ्जात मनोमहोत्सवाः ।उत्तस्थुरारात् सहसासनाशयात् ।व्रतैः व्रीडित लोचनाननाः ॥ ३१ ॥
|
patnyaḥ patiṃ proṣya gṛhānupāgataṃ|kya sañjāta manomahotsavāḥ|uttasthurārāt sahasāsanāśayāt|vrataiḥ vrīḍita locanānanāḥ|| 31 ||
|
1.11.32
|
तं आत्मजैः दृष्टिभिरन्तरात्मना ।दुरन्तभावाः परिरेभिरे पतिम् ।निरुद्धमप्यास्रवदम्बु नेत्रयोः ।विलज्जतीनां भृगुवर्य वैक्लवात् ॥ ३२ ॥
|
taṃ ātmajaiḥ dṛṣṭibhirantarātmanā|durantabhāvāḥ parirebhire patim|niruddhamapyāsravadambu netrayoḥ|vilajjatīnāṃ bhṛguvarya vaiklavāt|| 32 ||
|
1.11.33
|
यद्यप्यसौ पार्श्वगतो रहोगतः ।तथापि तस्याङ्घ्रियुगं नवं नवम् ।पदे पदे का विरमेत तत्पदात् ।चलापि यच्छ्रीर्न जहाति कर्हिचित् ॥ ३३ ॥
|
yadyapyasau pārśvagato rahogataḥ|tathāpi tasyāṅghriyugaṃ navaṃ navam|pade pade kā virameta tatpadāt|calāpi yacchrīrna jahāti karhicit|| 33 ||
|
1.11.34
|
एवं नृपाणां क्षितिभारजन्मनां ।अक्षौहिणीभिः परिवृत्ततेजसाम् ।विधाय वैरं श्वसनो यथानलं ।मिथो वधेनोपरतो निरायुधः ॥ ३४ ॥
|
evaṃ nṛpāṇāṃ kṣitibhārajanmanāṃ|akṣauhiṇībhiḥ parivṛttatejasām|vidhāya vairaṃ śvasano yathānalaṃ|mitho vadhenoparato nirāyudhaḥ|| 34 ||
|
1.11.35
|
स एष नरलोकेऽस्मिन् अवतीर्णः स्वमायया ।रेमे स्त्रीरत्नकूटस्थो भगवान् प्राकृतो यथा ॥ ३५ ॥
|
sa eṣa naraloke'smin avatīrṇaḥ svamāyayā|reme strīratnakūṭastho bhagavān prākṛto yathā|| 35 ||
|
1.11.36
|
उद्दामभाव पिशुनामल वल्गुहास ।व्रीडावलोकनिहतो मदनोऽपि यासाम् ।सम्मुह्य चापमजहात् प्रमदोत्तमास्ता ।यस्येन्द्रियं विमथितुं कुहकैर्न शेकुः ॥ ३६ ॥
|
uddāmabhāva piśunāmala valguhāsa|vrīḍāvalokanihato madano'pi yāsām|sammuhya cāpamajahāt pramadottamāstā|yasyendriyaṃ vimathituṃ kuhakairna śekuḥ|| 36 ||
|
1.11.37
|
तमयं मन्यते लोको ह्यसङ्गमपि सङ्गिनम् ।आत्मौपम्येन मनुजं व्यापृण्वानं यतोऽबुधः ॥ ३७ ॥
|
tamayaṃ manyate loko hyasaṅgamapi saṅginam|ātmaupamyena manujaṃ vyāpṛṇvānaṃ yato'budhaḥ|| 37 ||
|
1.11.38
|
एतत् ईशनमीशस्य प्रकृतिस्थोऽपि तद्गुणैः ।न युज्यते सदाऽत्मस्थैः यथा बुद्धिस्तदाश्रया ॥ ३८ ॥
|
etat īśanamīśasya prakṛtistho'pi tadguṇaiḥ|na yujyate sadā'tmasthaiḥ yathā buddhistadāśrayā|| 38 ||
|
1.11.39
|
तं मेनिरेऽबला मूढाः स्त्रैणं चानुव्रतं रहः ।अप्रमाणविदो भर्तुः ईश्वरं मतयो यथा ॥ ३९ ॥
|
taṃ menire'balā mūḍhāḥ straiṇaṃ cānuvrataṃ rahaḥ|apramāṇavido bhartuḥ īśvaraṃ matayo yathā|| 39 ||
|
1.11.11
|
इति श्रीमद्भागवते महापुराणे पारमहंस्यां संहितायां ।प्रथमस्कन्धे नैमिषीयोपाख्याने श्रीकृष्णद्वारकाप्रवेशो नाम एकादशोऽध्यायः ॥ ११ ॥
|
iti śrīmadbhāgavate mahāpurāṇe pāramahaṃsyāṃ saṃhitāyāṃ|prathamaskandhe naimiṣīyopākhyāne śrīkṛṣṇadvārakāpraveśo nāma ekādaśo'dhyāyaḥ|| 11 ||
|
1.12.1
|
शौनक उवाच ।अश्वत्थाम्नोपसृष्टेन ब्रह्मशीर्ष्णोरुतेजसा ।उत्तराया हतो गर्भ ईशेनाजीवितः पुनः ॥ १ ॥
|
śaunaka uvāca|aśvatthāmnopasṛṣṭena brahmaśīrṣṇorutejasā|uttarāyā hato garbha īśenājīvitaḥ punaḥ|| 1 ||
|
1.12.2
|
तस्य जन्म महाबुद्धेः कर्माणि च महात्मनः ।निधनं च यथैवासीत् स प्रेत्य गतवान् यथा ॥ २ ॥
|
tasya janma mahābuddheḥ karmāṇi ca mahātmanaḥ|nidhanaṃ ca yathaivāsīt sa pretya gatavān yathā|| 2 ||
|
1.12.3
|
तदिदं श्रोतुमिच्छामो गदितुं यदि मन्यसे ।ब्रूहि नः श्रद्दधानानां यस्य ज्ञानमदाच्छुकः ॥ ३ ॥
|
tadidaṃ śrotumicchāmo gadituṃ yadi manyase|brūhi naḥ śraddadhānānāṃ yasya jñānamadācchukaḥ|| 3 ||
|
1.12.4
|
सूत उवाच ।अपीपलद्धर्मराजः पितृवद् रञ्जयन् प्रजाः ।निःस्पृहः सर्वकामेभ्यः कृष्णपादानुसेवया ॥ ४ ॥
|
sūta uvāca|apīpaladdharmarājaḥ pitṛvad rañjayan prajāḥ|niḥspṛhaḥ sarvakāmebhyaḥ kṛṣṇapādānusevayā|| 4 ||
|
1.12.5
|
सम्पदः क्रतवो लोका महिषी भ्रातरो मही ।जम्बूद्वीपाधिपत्यं च यशश्च त्रिदिवं गतम् ॥ ५ ॥
|
sampadaḥ kratavo lokā mahiṣī bhrātaro mahī|jambūdvīpādhipatyaṃ ca yaśaśca tridivaṃ gatam|| 5 ||
|
1.12.6
|
किं ते कामाः सुरस्पार्हा मुकुन्दमनसो द्विजाः ।अधिजह्रुर्मुदं राज्ञः क्षुधितस्य यथेतरे ॥ ६ ॥
|
kiṃ te kāmāḥ suraspārhā mukundamanaso dvijāḥ|adhijahrurmudaṃ rājñaḥ kṣudhitasya yathetare|| 6 ||
|
1.12.7
|
मातुर्गर्भगतो वीरः स तदा भृगुनन्दन ।ददर्श पुरुषं कञ्चिद् दह्यमानोऽस्त्रतेजसा ॥ ७ ॥
|
māturgarbhagato vīraḥ sa tadā bhṛgunandana|dadarśa puruṣaṃ kañcid dahyamāno'stratejasā|| 7 ||
|
1.12.8
|
अङ्गुष्ठमात्रममलं स्फुरत् पुरट मौलिनम् ।अपीव्यदर्शनं श्यामं तडिद् वाससमच्युतम् ॥ ८ ॥
|
aṅguṣṭhamātramamalaṃ sphurat puraṭa maulinam|apīvyadarśanaṃ śyāmaṃ taḍid vāsasamacyutam|| 8 ||
|
1.12.9
|
श्रीमद् दीर्घचतुर्बाहुं तप्तकाञ्चन कुण्डलम् ।क्षतजाक्षं गदापाणिं आत्मनः सर्वतो दिशम् ।परिभ्रमन्तं उल्काभां भ्रामयन्तं गदां मुहुः ॥ ९ ॥
|
śrīmad dīrghacaturbāhuṃ taptakāñcana kuṇḍalam|kṣatajākṣaṃ gadāpāṇiṃ ātmanaḥ sarvato diśam|paribhramantaṃ ulkābhāṃ bhrāmayantaṃ gadāṃ muhuḥ|| 9 ||
|
1.12.10
|
अस्त्रतेजः स्वगदया नीहारमिव गोपतिः ।विधमन्तं सन्निकर्षे पर्यैक्षत क इत्यसौ ॥ १० ॥
|
astratejaḥ svagadayā nīhāramiva gopatiḥ|vidhamantaṃ sannikarṣe paryaikṣata ka ityasau|| 10 ||
|
1.12.11
|
विधूय तदमेयात्मा भगवान् धर्मगुब् विभुः ।मिषतो दशमासस्य तत्रैवान्तर्दधे हरिः ॥ ११ ॥
|
vidhūya tadameyātmā bhagavān dharmagub vibhuḥ|miṣato daśamāsasya tatraivāntardadhe hariḥ|| 11 ||
|
1.12.12
|
ततः सर्वगुणोदर्के सानुकूल ग्रहोदये ।जज्ञे वंशधरः पाण्डोः भूयः पाण्डुरिवौजसा ॥ १२ ॥
|
tataḥ sarvaguṇodarke sānukūla grahodaye|jajñe vaṃśadharaḥ pāṇḍoḥ bhūyaḥ pāṇḍurivaujasā|| 12 ||
|
1.12.13
|
तस्य प्रीतमना राजा विप्रैर्धौम्य कृपादिभिः ।जातकं कारयामास वाचयित्वा च मङ्गलम् ॥ १३ ॥
|
tasya prītamanā rājā viprairdhaumya kṛpādibhiḥ|jātakaṃ kārayāmāsa vācayitvā ca maṅgalam|| 13 ||
|
1.12.14
|
हिरण्यं गां महीं ग्रामान् हस्त्यश्वान् नृपतिर्वरान् ।प्रादात्स्वन्नं च विप्रेभ्यः प्रजातीर्थे स तीर्थवित् ॥ १४ ॥
|
hiraṇyaṃ gāṃ mahīṃ grāmān hastyaśvān nṛpatirvarān|prādātsvannaṃ ca viprebhyaḥ prajātīrthe sa tīrthavit|| 14 ||
|
1.12.15
|
तमूचुर्ब्राह्मणास्तुष्टा राजानं प्रश्रयान्वितम् ।एष ह्यस्मिन् प्रजातन्तौ पुरूणां पौरवर्षभ ॥ १५ ॥
|
tamūcurbrāhmaṇāstuṣṭā rājānaṃ praśrayānvitam|eṣa hyasmin prajātantau purūṇāṃ pauravarṣabha|| 15 ||
|
1.12.16
|
दैवेनाप्रतिघातेन शुक्ले संस्थामुपेयुषि ।रातो वोऽनुग्रहार्थाय विष्णुना प्रभविष्णुना ॥ १६ ॥
|
daivenāpratighātena śukle saṃsthāmupeyuṣi|rāto vo'nugrahārthāya viṣṇunā prabhaviṣṇunā|| 16 ||
|
1.12.17
|
तस्मान्नाम्ना विष्णुरात इति लोके बृहच्छ्रवाः ।भविष्यति न सन्देहो महाभागवतो महान् ॥ १७ ॥
|
tasmānnāmnā viṣṇurāta iti loke bṛhacchravāḥ|bhaviṣyati na sandeho mahābhāgavato mahān|| 17 ||
|
1.12.18
|
युधिष्ठिर उवाच ।अप्येष वंश्यान् राजर्षीन् पुण्यश्लोकान् महात्मनः ।अनुवर्तिता स्विद्यशसा साधुवादेन सत्तमाः ॥ १८ ॥
|
yudhiṣṭhira uvāca|apyeṣa vaṃśyān rājarṣīn puṇyaślokān mahātmanaḥ|anuvartitā svidyaśasā sādhuvādena sattamāḥ|| 18 ||
|
1.12.19
|
ब्राह्मणा ऊचुः ।पार्थ प्रजाविता साक्षात् इक्ष्वाकुरिव मानवः ।ब्रह्मण्यः सत्यसन्धश्च रामो दाशरथिर्यथा ॥ १९ ॥
|
brāhmaṇā ūcuḥ|pārtha prajāvitā sākṣāt ikṣvākuriva mānavaḥ|brahmaṇyaḥ satyasandhaśca rāmo dāśarathiryathā|| 19 ||
|
1.12.20
|
एष दाता शरण्यश्च यथा ह्यौशीनरः शिबिः ।यशो वितनिता स्वानां दौष्यन्तिरिव यज्वनाम् ॥ २० ॥
|
eṣa dātā śaraṇyaśca yathā hyauśīnaraḥ śibiḥ|yaśo vitanitā svānāṃ dauṣyantiriva yajvanām|| 20 ||
|
1.12.21
|
धन्विनामग्रणीरेष तुल्यश्चार्जुनयोर्द्वयोः ।हुताश इव दुर्धर्षः समुद्र इव दुस्तरः ॥ २१ ॥
|
dhanvināmagraṇīreṣa tulyaścārjunayordvayoḥ|hutāśa iva durdharṣaḥ samudra iva dustaraḥ|| 21 ||
|
1.12.22
|
मृगेन्द्र इव विक्रान्तो निषेव्यो हिमवानिव ।तितिक्षुर्वसुधेवासौ सहिष्णुः पितराविव ॥ २२ ॥
|
mṛgendra iva vikrānto niṣevyo himavāniva|titikṣurvasudhevāsau sahiṣṇuḥ pitarāviva|| 22 ||
|
1.12.23
|
पितामहसमः साम्ये प्रसादे गिरिशोपमः ।आश्रयः सर्वभूतानां यथा देवो रमाश्रयः ॥ २३ ॥
|
pitāmahasamaḥ sāmye prasāde giriśopamaḥ|āśrayaḥ sarvabhūtānāṃ yathā devo ramāśrayaḥ|| 23 ||
|
1.12.24
|
सर्वसद्गुणमाहात्म्ये एष कृष्णमनुव्रतः ।रन्तिदेव इवोदारो ययातिरिव धार्मिकः ॥ २४ ॥
|
sarvasadguṇamāhātmye eṣa kṛṣṇamanuvrataḥ|rantideva ivodāro yayātiriva dhārmikaḥ|| 24 ||
|
1.12.25
|
धृत्या बलिसमः कृष्णे प्रह्राद इव सद्ग्रहः ।आहर्तैषोऽश्वमेधानां वृद्धानां पर्युपासकः ॥ २५ ॥
|
dhṛtyā balisamaḥ kṛṣṇe prahrāda iva sadgrahaḥ|āhartaiṣo'śvamedhānāṃ vṛddhānāṃ paryupāsakaḥ|| 25 ||
|
1.12.26
|
राजर्षीणां जनयिता शास्ता चोत्पथगामिनाम् ।निग्रहीता कलेरेष भुवो धर्मस्य कारणात् ॥ २६ ॥
|
rājarṣīṇāṃ janayitā śāstā cotpathagāminām|nigrahītā kalereṣa bhuvo dharmasya kāraṇāt|| 26 ||
|
1.12.27
|
तक्षकादात्मनो मृत्युं द्विजपुत्रोपसर्जितात् ।प्रपत्स्यत उपश्रुत्य मुक्तसङ्गः पदं हरेः ॥ २७ ॥
|
takṣakādātmano mṛtyuṃ dvijaputropasarjitāt|prapatsyata upaśrutya muktasaṅgaḥ padaṃ hareḥ|| 27 ||
|
1.12.28
|
जिज्ञासितात्म याथार्थ्यो मुनेर्व्याससुतादसौ ।हित्वेदं नृप गङ्गायां यास्यत्यद्धा अकुतोभयम् ॥ २८ ॥
|
jijñāsitātma yāthārthyo munervyāsasutādasau|hitvedaṃ nṛpa gaṅgāyāṃ yāsyatyaddhā akutobhayam|| 28 ||
|
1.12.29
|
इति राज्ञ उपादिश्य विप्रा जातककोविदाः ।लब्धापचितयः सर्वे प्रतिजग्मुः स्वकान् गृहान् ॥ २९ ॥
|
iti rājña upādiśya viprā jātakakovidāḥ|labdhāpacitayaḥ sarve pratijagmuḥ svakān gṛhān|| 29 ||
|
1.12.30
|
स एष लोके विख्यातः परीक्षिदिति यत्प्रभुः ।पूर्वं दृष्टमनुध्यायन् परीक्षेत नरेष्विह ॥ ३० ॥
|
sa eṣa loke vikhyātaḥ parīkṣiditi yatprabhuḥ|pūrvaṃ dṛṣṭamanudhyāyan parīkṣeta nareṣviha|| 30 ||
|
1.12.31
|
स राजपुत्रो ववृधे आशु शुक्ल इवोडुपः ।आपूर्यमाणः पितृभिः काष्ठाभिरिव सोऽन्वहम् ॥ ३१ ॥
|
sa rājaputro vavṛdhe āśu śukla ivoḍupaḥ|āpūryamāṇaḥ pitṛbhiḥ kāṣṭhābhiriva so'nvaham|| 31 ||
|
1.12.32
|
यक्ष्यमाणोऽश्वमेधेन ज्ञातिद्रोहजिहासया ।राजा लब्धधनो दध्यौ अन्यत्र करदण्डयोः ॥ ३२ ॥
|
yakṣyamāṇo'śvamedhena jñātidrohajihāsayā|rājā labdhadhano dadhyau anyatra karadaṇḍayoḥ|| 32 ||
|
1.12.33
|
तदभिप्रेतमालक्ष्य भ्रातरोऽच्युतचोदिताः ।धनं प्रहीणमाजह्रुः उदीच्यां दिशि भूरिशः ॥ ३३ ॥
|
tadabhipretamālakṣya bhrātaro'cyutacoditāḥ|dhanaṃ prahīṇamājahruḥ udīcyāṃ diśi bhūriśaḥ|| 33 ||
|
1.12.34
|
तेन सम्भृतसम्भारो धर्मपुत्रो युधिष्ठिरः ।वाजिमेधैः त्रिभिर्भीतो यज्ञैः समयजत् हरिम् ॥ ३४ ॥
|
tena sambhṛtasambhāro dharmaputro yudhiṣṭhiraḥ|vājimedhaiḥ tribhirbhīto yajñaiḥ samayajat harim|| 34 ||
|
1.12.35
|
आहूतो भगवान् राज्ञा याजयित्वा द्विजैर्नृपम् ।उवास कतिचित् मासान् सुहृदां प्रियकाम्यया ॥ ३५ ॥
|
āhūto bhagavān rājñā yājayitvā dvijairnṛpam|uvāsa katicit māsān suhṛdāṃ priyakāmyayā|| 35 ||
|
1.12.36
|
ततो राज्ञाभ्यनुज्ञातः कृष्णया सहबन्धुभिः ।ययौ द्वारवतीं ब्रह्मन् सार्जुनो यदुभिर्वृतः ॥ ३६ ॥
|
tato rājñābhyanujñātaḥ kṛṣṇayā sahabandhubhiḥ|yayau dvāravatīṃ brahman sārjuno yadubhirvṛtaḥ|| 36 ||
|
1.12.12
|
इति श्रीमद्भागवते महापुराणे पारमहंस्यां संहितायां ।प्रथमस्कन्धे नैमिषीयोपाख्याने परीक्षिज्जन्माद्युत्कर्षो नाम द्वादशोऽध्यायः ॥ १२ ॥
|
iti śrīmadbhāgavate mahāpurāṇe pāramahaṃsyāṃ saṃhitāyāṃ|prathamaskandhe naimiṣīyopākhyāne parīkṣijjanmādyutkarṣo nāma dvādaśo'dhyāyaḥ|| 12 ||
|
1.13.1
|
सूत उवाच ।विदुरस्तीर्थयात्रायां मैत्रेयादात्मनो गतिम् ।ज्ञात्वागाt हास्तिनपुरं तयावाप्तविवित्सितः ॥ १ ॥
|
sūta uvāca|vidurastīrthayātrāyāṃ maitreyādātmano gatim|jñātvāgāt hāstinapuraṃ tayāvāptavivitsitaḥ|| 1 ||
|
1.13.2
|
यावतः कृतवान् प्रश्नान् क्षत्ता कौषारवाग्रतः ।जातैकभक्तिः गोविन्दे तेभ्यश्चोपरराम ह ॥ २ ॥
|
yāvataḥ kṛtavān praśnān kṣattā kauṣāravāgrataḥ|jātaikabhaktiḥ govinde tebhyaścopararāma ha|| 2 ||
|
1.13.3
|
तं बन्धुमागतं दृष्ट्वा धर्मपुत्रः सहानुजः ।धृतराष्ट्रो युयुत्सुश्च सूतः शारद्वतः पृथा ॥ ३ ॥
|
taṃ bandhumāgataṃ dṛṣṭvā dharmaputraḥ sahānujaḥ|dhṛtarāṣṭro yuyutsuśca sūtaḥ śāradvataḥ pṛthā|| 3 ||
|
1.13.4
|
गान्धारी द्रौपदी ब्रह्मन् सुभद्रा चोत्तरा कृपी ।अन्याश्च जामयः पाण्डोः ज्ञातयः ससुताः स्त्रियः ॥ ४ ॥
|
gāndhārī draupadī brahman subhadrā cottarā kṛpī|anyāśca jāmayaḥ pāṇḍoḥ jñātayaḥ sasutāḥ striyaḥ|| 4 ||
|
1.13.5
|
प्रत्युज्जग्मुः प्रहर्षेण प्राणं तन्व इवागतम् ।अभिसङ्गम्य विधिवत् परिष्वङ्गाभिवादनैः ॥ ५ ॥
|
pratyujjagmuḥ praharṣeṇa prāṇaṃ tanva ivāgatam|abhisaṅgamya vidhivat pariṣvaṅgābhivādanaiḥ|| 5 ||
|
Subsets and Splits
No community queries yet
The top public SQL queries from the community will appear here once available.